Daudziem varētu būt interese, kāds ir noslēpums pieredzējušiem dārzniekiem, lai nodrošinātu, ka viņu kartupeļu raža ir iespaidīga. Izrādās, ka atbilde slēpjas pareizajā “kaimiņu” izvēlē.
Pupiņas un zirņi ir galvenie palīgi kartupeļu audzēšanā. To saknes piesātina augsni ar slāpekļa savienojumiem, kas stimulē bumbuļu attīstību.
Pupiņu smarža darbojas kā dabisks līdzeklis pret Kolorādo kartupeļu vaboli. Blīvā auga lapotne rada papildu barjeru, apgrūtinot kaitēkļu piekļuvi kartupeļu krūmiem.
Zirņus stāda starp rindām, uzstādot balstus kāpšanas dzinumiem. Tas ietaupa vietu un palielina vietnes izmantošanas efektivitāti.
Jau pēc viena mēneša kartupeļos ir manāmas izmaiņas – stublāji kļūst stiprāki un lapotnes krāsa kļūst piesātinātāka. Tas ir tiešas augsnes kvalitātes uzlabošanas sekas.
Krūmu pupiņu šķirnes ir ideāli piemērotas jauktai stādīšanai. Tās nekonkurē ar kartupeļiem par gaismu, saglabājot līdzsvaru dārza dobē.
Labvēlīgais aspekts ir tas, ka agrīnās zirņu šķirnes paspēj dot ražu, pirms sākas aktīva bumbuļu veidošanās. Šāda pieeja novērš kultūru savstarpēju apspiešanu.
Ķīmisko mēslojumu un pesticīdu noraidīšana kļūst par realitāti. Pākšaugi pilda viņu lomu, padarot ražu videi draudzīgāku un drošāku.
Vislabākais ir tas, ka līdz rudenim dārznieki novāc dubultu ražu – lielus kartupeļus un bagātīgas pupiņu pākstis. Tas pārvērš dārza dobes par daudzfunkcionālu zonu.
Pareizo augu tuvums ne tikai palielina ražu, bet arī samazina darbaspēka izmaksas. Augi darbojas simbiozē, atvieglojot zemes apgabala kopšanu.
Eksperiments ar jauktu stādīšanu maina ideju par tradicionālo dārzkopību. Rezultāti runā paši par sevi – bumbuļi izaug vairākas reizes lielāki.
Papildaugu izvēle paver jaunas iespējas pat nelielām zemes platībām. Šis ir solis ceļā uz dabisko lauksaimniecību, kur daba kļūst par galveno palīgu.
